celis
celis -ļa, v.
1.Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
PiemēriStīvs celis.
- Stīvs celis.
- Ceļa lūzums.
- Sniegs mežā bija dziļš, vai līdz ceļiem.
- ..[sieviete] pastiepa zilās kleitas malu tālāk pāri ceļiem.
- Meitene pieliec celi, kā skolā mācīts.
Stabili vārdu savienojumi(No)dreb (arī ļodzās) ceļi.
- (No)dreb (arī ļodzās) ceļi idioma — Saka, ja izjūt lielas bailes.
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) idioma — 1. Ļoti pazemīgi lūgt.2. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) idioma — Uzvarēt, piespiest padoties. Pakļaut savai varai.
- Palocīt (arī pieliekt) celi — Izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
- Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties idioma — Ļoti pazemīgi lūgt.
1.1.Savienojumā «..ceļiem»: klēpī.
PiemēriSēdēt tēvam uz ceļiem.
- Sēdēt tēvam uz ceļiem.
- Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem..
- ..Mācos es pazīt A un Ā, Sēdēdams viņam [tēvam] uz ceļiem.
Avoti: 2. sējums