Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
celis
celis -ļa, v.
1.Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu. Arī ceļgals.
PiemēriStīvs celis.
  • Stīvs celis.
  • Ceļa lūzums.
  • Sniegs mežā bija dziļš, vai līdz ceļiem.
  • ..[sieviete] pastiepa zilās kleitas malu tālāk pāri ceļiem.
  • Meitene pieliec celi, kā skolā mācīts.
Stabili vārdu savienojumi(No)dreb (arī ļodzās) ceļi.
1.1.Savienojumā «..ceļiem»: klēpī.
PiemēriSēdēt tēvam uz ceļiem.
  • Sēdēt tēvam uz ceļiem.
  • Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem..
  • ..Mācos es pazīt A un Ā, Sēdēdams viņam [tēvam] uz ceļiem.
Avoti: 2. sējums