Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gurns
gurns -a, v.
Cilvēka vai dzīvnieka kājas augšdaļa.
PiemēriViņš atmodās un sajuta asas sāpes mugurā, kreisajā kājā un kreisā gurna nervā.
  • Viņš atmodās un sajuta asas sāpes mugurā, kreisajā kājā un kreisā gurna nervā.
  • Meitene, neapšaubāmi, apzinājās, ka ir glīta. Mazliet atmetusi galvu, viņa iedama elastīgi šūpojās gurnos.
  • Īsākos [autiņu] stūrus izņem [zīdainim] starp kājiņām, garākos apjož ap gurniem.
  • ..[kucīte] bija aprijusi žāvēta cūkas gurna gabalu..
Avoti: 3. sējums