gurums
gurums -a, v.; parasti vsk.
1.Rezultāts → gurt1. Nogurums, pagurums.
PiemēriCilvēks rok pelēku zemi... Bieži vēl gurumā spīvā mugura jāatliec.
2.poēt. Rezultāts → gurt2.
PiemēriTrīs dienas.. auroja negaiss.. Tad iestājās gurums... Viļņi kļuva slaidāki, gausāki, neputoja vairs, un pār līgano dzelmi sāka spīdēt saule.
Avoti: 3. sējums