gurums
gurums -a, v.; parasti vsk.
1.Rezultāts → gurt1. Nogurums, pagurums.
PiemēriCilvēks rok pelēku zemi... Bieži vēl gurumā spīvā mugura jāatliec.
- Cilvēks rok pelēku zemi... Bieži vēl gurumā spīvā mugura jāatliec.
- Nu ilgi tavu plaukstu turu Un raugos pelēkajās acīs: Vai spēka daudz, vai zogas gurums?
- pārn. ..viņa dzīves tecējums šķita zaudējis stingru gultni, iemaldījies kalmju, grīšļu un doņu biezokņos un tur apstājies laiskā gurumā.
2.poēt. Rezultāts → gurt2.
PiemēriTrīs dienas.. auroja negaiss.. Tad iestājās gurums... Viļņi kļuva slaidāki, gausāki, neputoja vairs, un pār līgano dzelmi sāka spīdēt saule.
- Trīs dienas.. auroja negaiss.. Tad iestājās gurums... Viļņi kļuva slaidāki, gausāki, neputoja vairs, un pār līgano dzelmi sāka spīdēt saule.
- Vēja tikpat kā nebija. Jūra vēla uz krastu gludus un lēzenus guruma viļņus..
- It sevišķi laba nēģu nozveja sagaidāma, kad pēc jūras vējiem iestājas «gurums» un upes saldūdens tālu iespiežas jūrā.
Avoti: 3. sējums