gurt
gurt gurstu, gursti, gurst, pag. guru; intrans.
1.Sajust nespēku. Kļūt nespēcīgam.
PiemēriGurst rokas.
2.parasti 3. pers.; poēt. Mitēties, pierimt.
PiemēriPar jaunām dziesmām abi mēs Tik ilgi pārdomājām, Līdz vējš jau gura galotnēs Zem rīta zvaigznēm vājām.
Avoti: 3. sējums