gurt
gurt gurstu, gursti, gurst, pag. guru; intrans.
1.Sajust nespēku. Kļūt nespēcīgam.
PiemēriGurst rokas.
- Gurst rokas.
- Sirds gurst.
- Uģis.. veicīgi cilāja grābekli. Bet pēc pāris stundām sāka jau gurt. Pārāk neciešami svelmēja saule..
- Kareivji mira un asiņoja kaujās, gura gājienos un kaisīja zemē grūti nesamās patronas, lāpstiņas un cirvjus..
- ..man, ātri ejot gurst kājas.
2.parasti 3. pers.; poēt. Mitēties, pierimt.
PiemēriPar jaunām dziesmām abi mēs Tik ilgi pārdomājām, Līdz vējš jau gura galotnēs Zem rīta zvaigznēm vājām.
- Par jaunām dziesmām abi mēs Tik ilgi pārdomājām, Līdz vējš jau gura galotnēs Zem rīta zvaigznēm vājām.
- Pat vētras gurst, kas jūru bangās slien.
Avoti: 3. sējums