gūsts
gūsts -a, v.; parasti vsk.
1.Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
PiemēriPadoties gūstā.
Stabili vārdu savienojumiKrist gūstā. Saņemt gūstā.
1.1.pārn. Nevēlams piespiedu stāvoklis.
PiemēriDiezgan nepatīkamus brīžus nācās pārlaist.. sporta lidotājam amatierim, kad viņa mašīna uzsēdās koku galotnēs. Tikai ar ugunsdzēsēju palīdzību viņš izglābās no bīstamā gūsta..
1.2.Nebrīve, kādā nokļūst sagūstīti dzīvnieki.
PiemēriTurēt putnu gūstā.
2.Pakļautība (piemēram, uzskatiem, jūtām).
PiemēriNokļūt aplamu uzskatu gūstā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt gūstā.
Avoti: 3. sējums