Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gūstīt
gūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
Piemēri«Man briesmīgi patiktos skriet ar suni un gūstīt noziedzniekus.»
1.1.pārn. Pakļaut savai varai, valdzināt.
PiemēriEju laukos vai pilsētu dunā, Balsu simts mani gūsta un tver..
Avoti: 3. sējums