gūstīt
gūstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
Piemēri«Man briesmīgi patiktos skriet ar suni un gūstīt noziedzniekus.»
- «Man briesmīgi patiktos skriet ar suni un gūstīt noziedzniekus.»
- ..mēs steidzamies veprīti gūstīt.
- Tur rīko cīruļu medības: gūsta tīklos un cilpās un ķer ar dažādām citām ierīcēm.
1.1.pārn. Pakļaut savai varai, valdzināt.
PiemēriEju laukos vai pilsētu dunā, Balsu simts mani gūsta un tver..
- Eju laukos vai pilsētu dunā, Balsu simts mani gūsta un tver..
- Ar klaidu tēliem Celies un plūsti, Kā plašos tīklos Dvēseli gūsti?
Avoti: 3. sējums