gūt
gūt gūstu, gūsti, gūst, pag. guvu; trans.
1.Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
PiemēriGūt lielus lomus.
1.1.Dabūt (ienākumus naudā).
PiemēriSenāk.. tās [Saratovas] ģerboni greznoja sterlete, jo ar šīm retajām zivīm tirgotāji guva vislielāko peļņu.
2.Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
PiemēriGūt pieredzi.
3.Panākt (ar savām spējām, īpašībām, izturēšanos, darbu, pūlēm kādu stāvokli).
PiemēriGūt slavu.
Stabili vārdu savienojumiGūt vārtus (arī grozu). Gūt virsroku.
3.1.Sasniegt (psihisku stāvokli, kas saistās, piemēram, ar pozitīvām izjūtām, pozitīvu pārdzīvojumu). Rast (pārliecību, ierosmi u. tml.).
PiemēriGūt laimi.
4.Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
PiemēriNodomi gūst realizāciju darbā.
Avoti: 3. sējums