gūzma
gūzma -as, s.
1.Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus. Drūzma.
PiemēriĻaužu gūzma.
1.1.Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
PiemēriOtrā stāva vestibilā ir gūzma grāmatu; skapjos, uz galdiem, tāpat uz grīdas.
1.2.Liels daudzums (piemēram, mākoņu, viļņu).
PiemēriMūs [lidlaukā] apsveic saule, vasaras svelme, negaisa mākoņu gūzma pamalē..
1.3.pārn. Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
PiemēriVesela gūzma dažādu jautājumu kā bišu spiets salaidās smadzenēs.
Avoti: 3. sējums