gūsteknis
gūsteknis -ņa, v.
gūstekne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
PiemēriKara gūstekņi.
1.1.Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
PiemēriBez tam daļa noķerto vēžu, gudrinieku, bija atraduši, ka tarbai gals nav pietiekami aiztaisīts, un aizčāpojuši uz visām pusēm. Sameklē nu tumsā un zālē brīvību atguvušu gūstekni!
Avoti: 3. sējums