gurkstēt
gurkstēt parasti 3. pers., gurkst, pag. gurkstēja; intrans.
1.Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām gurkst mitra smilts.
- Zem kājām gurkst mitra smilts.
- Kartupeļu milti pirkstos gurkst.
- Zem kamanu sliecēm gurkstēja sniegs.
- Apakšā uz atsperu matrača gurkst svaigs palags, galva grimst mīkstā spilvenā...
- Tīksmi uz galda gurkst biezs, gaišs zīds.
1.1.Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
PiemēriRagavu slieces.. gurkst mīkstajā sniegā. Zirgu pakavi svaida sniegu.
- Ragavu slieces.. gurkst mīkstajā sniegā. Zirgu pakavi svaida sniegu.
- Riteņi smagi gurkstēja pār mīkstā sniega grīstēm.
Avoti: 3. sējums