gurkstēt
gurkstēt parasti 3. pers., gurkst, pag. gurkstēja; intrans.
1.Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZem kājām gurkst mitra smilts.
1.1.Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
PiemēriRagavu slieces.. gurkst mīkstajā sniegā. Zirgu pakavi svaida sniegu.
Avoti: 3. sējums