Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skriet
skriet skrienu, skrien, skrien, arī skreju, skrej, skrej, pag. skrēju; intrans.
1.Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
PiemēriĀtri skriet.
  • Ātri skriet.
  • Strauji skriet.
  • Lēni skriet.
  • Skriet lieliem soļiem.
  • Skriet sīkiem soļiem.
  • Klaass skrēja saliecies, rokas atpakaļ atsviedis..
  • Viņa nesaprata, ka bija varējusi nākt tik gausi, kad īstenībā vajadzēja skriešus skriet..
  • Meitene tūlīt skrien teciņiem. Pusceļā apstājas un diedz atpakaļ.
  • pārn. Arvīds pieder pie tiem, kas laikus nevar neko izdarīt, bet, kad termiņš sāk dzīt, tad satrūkstas un skrien kā pātagas cirtienu dabūjis.
  • pārn. Mana bērnība koka klikatās sārtās zem tilta pa nogāzi skrien...
  • pārn. Pavasaris nevis nāk, bet skrien šurp lēkšiem..
  • Viņa skrēja kā vējš, paklupa, piecēlās, skrēja atkal..
  • Tad viņa pamanīja, ka lietus bija klāt... Aņa metās skriet, bet sādža vēl atradās diezgan tālu.
  • Aiz kalniņa tikusi, laidos skriet un skrēju ilgi.
Stabili vārdu savienojumiMesties (arī laisties) skriet.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriSkriet rikšiem.
  • Skriet rikšiem.
  • Skriet aulekšiem.
  • ..lopi līgodamies skrēja uz pilnām silēm..
  • ..pretim skrien suns..
  • Daži [putni] lielu daļu ceļa veic,.. skrienot pa zemi, kā, piemēram, grieze.
1.2.trans. Šādā veidā virzoties, veikt (kādu attālumu).
PiemēriSkriet lielu gabalu.
  • Skriet lielu gabalu.
  • Skriet īsas distances.
  • «Cik sekundēs tu skrien piecsimt metru?» Vilnis iejautājās.
1.3.pārn. Lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
PiemēriLieli bari putnu skrēja pāri atmatai.
  • Lieli bari putnu skrēja pāri atmatai.
  • «Bezdelīgas visu vakaru skrēja ļoti zemu..»
  • ..Bites, kas meklēt skrien nārbuļu ziedus, Ausis ar medainu dziesmu tev pieduks...
2.Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties.
PiemēriDidzis piecēlās uz projāmiešanu. «Kur tu skriesi? Apsildies.»
  • Didzis piecēlās uz projāmiešanu. «Kur tu skriesi? Apsildies.»
  • Turlums: Te jūs esat, komandanta kungs! Bet es skrienu pa visu nometni, jūs meklēdams!
  • ..saimnieks aiztrieca Tāli uz salu pēc tēva - lai jūdz saini ratos un skrien uz staciju pēc Rimšu Tijas.
3.parasti 3. pers. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriBija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo..
  • Bija pusnakts, trolejbusi skrēja naktsguļā uz depo..
  • Smaga mana oša laiva, Liepu laiva viegli skrien..
  • Mis Nemnaude: Bet tāda rakete ir taču pavisam kas cits! Tā skrietu briesmīgi ātri un tālu.
3.1.Tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem). Ātri pārvietoties.
PiemēriĒvele svilpdama skrien pa gludu priedes dēli.
  • Ēvele svilpdama skrien pa gludu priedes dēli.
  • ..dzija gludi skrien un spoles dūc..
  • ..slidas ar klusu rūkoņu skrēja pa nelīdzeno ledus virsmu..
3.2.Veikli kustēties (par ķermeņa daļām). Ņirbēt.
PiemēriKlintas pirksti skrien pāri melnbaltiem taustiņiem.
  • Klintas pirksti skrien pāri melnbaltiem taustiņiem.
4.parasti 3. pers. Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
PiemēriSkrien viesulis.
  • Skrien viesulis.
  • Vējš skrēja grūdieniem un atsevišķām brāzmām.
  • Pār ezeru pelēki mākoņi Elsdami skrien..
4.1.Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
PiemēriPirms pusstundas lija lietus. Šalcošas straumes skrēja pa ielām..
  • Pirms pusstundas lija lietus. Šalcošas straumes skrēja pa ielām..
  • No jumta skrēja sīkas ūdens strūkliņas..
  • Gar otru krastu upe skrēja vēl ātrāk.
  • Uz jūru, dzimtene, nu tavi strauti skrien.
  • pārn. Laimīgu un labu Dienu straume skries.
4.2.Ātri virzīties ar vēju, gaisa strāvu.
Piemēri..trauslie tīmekļi skrien pāri laukiem, un neviens nepateiks, no kurienes..
  • ..trauslie tīmekļi skrien pāri laukiem, un neviens nepateiks, no kurienes..
  • Vai sniegi puteņo, Vai pieneņpūkas skrien - Tev bieži atmiņas Pa kara ceļiem brien.
4.3.Pārvietoties (par izšautu šāviņu, lodi).
PiemēriNo mīnas nebaidies, savu mīnu tik un tā tu nesadzirdēsi. Tā skrien ātrāk par skaņu.
  • No mīnas nebaidies, savu mīnu tik un tā tu nesadzirdēsi. Tā skrien ātrāk par skaņu.
  • ..rakete skrien melnās debesīs.
  • No frontes puses pretim jau skrēja pa retai lodei.
5.parasti 3. pers. Izplatīties (kur, līdz kurienei) – par skaņām.
PiemēriUn skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo...
  • Un skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo...
5.1.Par gaismu.
PiemēriSkrejošs stars.
  • Skrejošs stars.
  • Pār upi bālgans spīdums skrej..
5.2.Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
PiemēriSalkdama un sprauslodama uguns skrien pār salmu jumtu.
  • Salkdama un sprauslodama uguns skrien pār salmu jumtu.
  • ..Cērt ceļu Piektais gads, jūk veco domu sprosts. Pār pilīm liesma skrej..
5.3.Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
PiemēriAcs mirkli nevar norimties... Un gluži viena alga, kādā virzienā skrej skatiens.
  • Acs mirkli nevar norimties... Un gluži viena alga, kādā virzienā skrej skatiens.
6.parasti 3. pers. Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
Piemēri..domas tai juku jukām skrēja pa galvu...
  • ..domas tai juku jukām skrēja pa galvu...
  • Rutas domas rosījās ātri, tās visas skrēja kā vāveres ritenī..
  • Helēna domāja, bet visas atmiņas skrēja uz to vietu, kur klētsaugšā, izlijušās uz siena smalkumiem klātās grīdas, dzisa [nošautā] asinis.
6.1.Strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
Piemēri..jūtas skrien viesuļa spārniem, jaucas, klīst..
  • ..jūtas skrien viesuļa spārniem, jaucas, klīst..
  • Sliedes dun kā milzu stīga, Ilgas skrien kā bezdelīgas..
6.2.Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
PiemēriKā līksmi putni vēstis skrēja.
  • Kā līksmi putni vēstis skrēja.
  • Sliktas ziņas skrien apkārt vēja spārniem.
  • Un tad kādu rītu atkal skrēja valodas no mājas uz māju: mācītājs pārbraucis.
7.parasti 3. pers. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
PiemēriGadi gāja, laiki skrēja, es jau ierindojies siena pļāvējos..
  • Gadi gāja, laiki skrēja, es jau ierindojies siena pļāvējos..
  • Diena tik ātri skrēja uz vakaru, it kā to rautu projām tūkstoš ugunīgu zirgu.
  • Vasara skrēja uz priekšu... Jau rudzu lauki kļuvuši pavisam balti..
  • Pirmo mēs saskatām dabu, jo tā mūs sagaida un pavada katrā soli, katrā atelpas brīdī un garām skrejošā mirklī.
8.parasti 3. pers. Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
PiemēriJau daudzus kilometrus bijām nobraukuši, kad pēkšņi ceļš skrēja stāvus uz leju..
  • Jau daudzus kilometrus bijām nobraukuši, kad pēkšņi ceļš skrēja stāvus uz leju..
  • «Braucam!» Juta pasaka to tik pārgalvīgi, it kā būtu iesēdusies trijjūga kamanās un nu laistos ceļā, kas skrien kalnā, krīt lejā, metas līkumos..
  • Tas notika tajos laikos, kad Vidzemei pāri vēl neskrēja zilpelēkās lepnās šosejas.
8.1.Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
PiemēriMums garām sāk skriet koki, stabi, mājas.
  • Mums garām sāk skriet koki, stabi, mājas.
  • Skrien pretī rudzu lauks, šalc vējā bērzu zari..
Stabili vārdu savienojumiAcis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm. Auksts un karsts skrien (arī iet) par kauliem.
Avoti: 7-1. sējums