Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
steigties
steigties steidzos, steidzies, steidzas, pag. steidzos; refl.
1.Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
PiemēriPa ielām steidzas cilvēki.
  • Pa ielām steidzas cilvēki.
  • Steigties uz autobusu.
  • Steigties pretim ciemiņiem.
  • Karga: Nāc ātri šurpu, Guna! Ātri! Ātri! Vai dzirdi, steidzies!
  • «Bet es tā steidzos, tu nevari ne iedomāties, kā es skrēju,» Artūrs gāja iepakaļ un taisnojās.
  • Valdis: Tie nebija dūrni, bet putekļi no ceļa. Tur brauca pilnos auļos ķesters [ķesteris]. Jāsteidzoties palīgā mācītājam, ātri, ātri.
  • Cilvēks vienmēr kaut kur steidzas... Nē, ir arī tādi, kas nesteidzas. Taču vairums steidzas. Uz darbu. Uz mājām. Uz satikšanos. Uz veikalu. Uz kino.
  • pārn. Pāri mežam aiz purva steidzās šurpu rīta gaisma.
  • pārn. Pie skolas biedriem, kas strādā visās Latvijas malās,.. steidzas tavas vēstules.
  • pārn. Un gar pašu mājas sienu steidzās augšup lupstāji..
1.1.Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) – par dzīvniekiem.
PiemēriArī drošie, izturīgie kalnu zirgi steidzās vienaldzīgi uz priekšu, arvien augstāk..
  • Arī drošie, izturīgie kalnu zirgi steidzās vienaldzīgi uz priekšu, arvien augstāk..
  • «Steidzies, melnīt!» grožus raustīdama, viņa skubināja.
1.2.pārn. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriKā čūska milzīga pa valni vilciens lokās.. Bez paguršanas viņš uz priekšu šņākdams steidzas..
  • Kā čūska milzīga pa valni vilciens lokās.. Bez paguršanas viņš uz priekšu šņākdams steidzas..
  • Tramvajs skrēja, tramvajs steidzās, un viņa steigā it kā atbalsojās pilsētas ritms.
1.3.pārn. Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
PiemēriPēc tam abi gar grāvja malu devās no pļavas uz to pusi, uz kuru.. steidzās ūdens.
  • Pēc tam abi gar grāvja malu devās no pļavas uz to pusi, uz kuru.. steidzās ūdens.
  • ..Kurliņupīte.., putas kuldama, burbuļus mezdama un nezin ko bez mitas stāstīdama, steidzas uz jūru.
  • Traucies aši, steidzies, Kura, ātrāk zilu jūru sniegt..
1.4.pārn. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu). Skriet (7).
PiemēriLaiks steidzas, laiks kā upe skrien..
  • Laiks steidzas, laiks kā upe skrien..
  • Gadi nestāv uz vietas, Stundas steigdamās steidzas..
  • Cik ātri steidzas dienas! Man liekas, ka es ar Austru iepazinos tikai vakar, bet tas notika agrā pavasarī, un tagad tuvojas rudens.
2.Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
PiemēriSteigties novākt labību.
  • Steigties novākt labību.
  • Steigties ar atbildi.
  • Steigties ar remontu.
  • Nesteigties ar vērtējumu.
  • Varam strādāt un pārrauties, steigties, cik vien mūsu spēkos, bet nekad viņam [uzņēmējam] nav diezgan, vienmēr grib, lai strādājam ātrāk, steidzīgāk.
  • «Kas bijis, nepieminēsim, priekšsēdētāj,» un atkal Rēdlihs stingru skatienu pavērās sievā. «Kā tad, kā tad!» sieva steidzās piekrist.
  • «Vēl diezgan jauni abi esat. Vēl ar precēšanos nav jāsteidzas.»
  • pārn. Steidzas saule, steidzas vēji Lejās vēso miglu kliedēt..
3.Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
PiemēriPakalna māte vienmēr steidzās. Pat pusdienu tā ēda neapsēžoties, tāpat galda galā uz bridi apstādamās, citus apkalpodama.
  • Pakalna māte vienmēr steidzās. Pat pusdienu tā ēda neapsēžoties, tāpat galda galā uz bridi apstādamās, citus apkalpodama.
  • Roberts Vīlerts palūdza piesēsties, apvaicājās, vai nav jāsteidzas, un, saņēmis atbildi, turpināja ikdienišķo darbu..
Stabili vārdu savienojumiDomas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.).
Avoti: 7-2. sējums