steigties
steigties steidzos, steidzies, steidzas, pag. steidzos; refl.
1.Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
PiemēriPa ielām steidzas cilvēki.
1.1.Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) — par dzīvniekiem.
PiemēriArī drošie, izturīgie kalnu zirgi steidzās vienaldzīgi uz priekšu, arvien augstāk..
1.2.pārn. Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriKā čūska milzīga pa valni vilciens lokās.. Bez paguršanas viņš uz priekšu šņākdams steidzas..
1.3.pārn. Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
PiemēriPēc tam abi gar grāvja malu devās no pļavas uz to pusi, uz kuru.. steidzās ūdens.
1.4.pārn. Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu). Skriet (7).
PiemēriLaiks steidzas, laiks kā upe skrien..
2.Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
PiemēriSteigties novākt labību.
3.Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
PiemēriPakalna māte vienmēr steidzās. Pat pusdienu tā ēda neapsēžoties, tāpat galda galā uz bridi apstādamās, citus apkalpodama.
Stabili vārdu savienojumiDomas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.).
Avoti: 7-2. sējums