stumbenis
stumbenis -ņa, v.
1.Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals.
Piemēri..mašīna pa ceļu vilkās gausi. Garām slīdēja apzāģētu vītolu stumbeņi..
- ..mašīna pa ceļu vilkās gausi. Garām slīdēja apzāģētu vītolu stumbeņi..
- Uguns.. traucās uz priekšu, zaļo, kupli noaugušo priedīšu vietā aiz sevis atstādama melnus, pārogļojušos, kūpošus stumbeņus.
- Dažādas zīlītes sastopamas visur, kur vien netrūkst piemērotu dobumu ligzdošanai vai nopuvušu stumbeņu, kur ligzdu izkalt.
- ..zēni.. vilka.. apgruzdušu pagaļu stumbeņus.
- pārn. Nu jau kuro gadu stārķi ligzdu vij karā grautās baznīcēkas torņa stumbenī.
2.Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
PiemēriJaunā protēze bija ērta, ostā uguni dzēst, viņš bija kreisās kājas stumbenis nemaz nesāpēja.
- Jaunā protēze bija ērta, ostā uguni dzēst, viņš bija kreisās kājas stumbenis nemaz nesāpēja.
- ..palīdzot ostā uguni dzēst, viņš bija kreisās kājas stumbeni noberzis tā, ka sāpju dēļ nevarēja pielikt protēzi..
3.ģeol. Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis.
Avoti: 7-2. sējums