Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaitēklis
kaitēklis -ļa, v.
Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
PiemēriLaputis ir vieni no bīstamākajiem augu kaitēkļiem.
Stabili vārdu savienojumiKaitēkļu bioloģiskā apkarošana.
Avoti: 4. sējums