kaite
kaite -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Slimība.
PiemēriJa nu sirds nav vairs gluži vesela, jānoskaidro tās īstā kaite un tā pēc iespējas jānovērš.
Stabili vārdu savienojumiDzeltenā kaite. Izdzīt kaiti (arī slimību).
1.1.pārn.; sar. Aizraušanās, nodošanās.
Piemēri..varu sevi pret makšķerēšanas kaiti uzskatīt par imūnu.
1.2.pārn.; sar. Liksta.
PiemēriMan [zēnam] bija visādas kaites, un es tās viņai [vecmāmiņai] liku pie sirds.. Es teicu, ka viņa skrien, ka es nevaru viņai līdzi tikt.. Man arī kājas briesmīgi spieda ceļa rupjā grants, un ciema olnīcā būs droši vien sakaltuši dubļi.
2.sar. Negatīva parādība, īpašība.
PiemēriNižņijnovgorodas strādnieku zēns agri saduras ar visām vecās sabiedrības kaitēm.
3.sar. Ļaunums.
PiemēriLīze ne sev, nedz citiem nedarīja nekādas kaites. Viņa bij pārvērtusies klusa un domīga, varēja brīžam stundām domīgi sēdēt bezdarbībā..
Avoti: 4. sējums