liksta
liksta -as, s.
1.Nelaime, negadījums.
Piemēri..vai gan likstu piemeklētajās mājās, kur lāga vīrs vadīja savus beidzamos dzīvības brīžus un likteņa sistie palicēji staigāja apkārt bēdu sagrauzti, varēju ierasties kā bezsirdīgs tirgotājs..
- ..vai gan likstu piemeklētajās mājās, kur lāga vīrs vadīja savus beidzamos dzīvības brīžus un likteņa sistie palicēji staigāja apkārt bēdu sagrauzti, varēju ierasties kā bezsirdīgs tirgotājs..
- Bet mēs, kopš agra pavasara susinādami Zites purvu, ar visām likstām esam apraduši. Gadās jau, ka divu ciņu starpā iestrēdz zābaks un kāja kļūst darvas melnumā, bet katram darbam savas labās un sliktās puses.
- «Man gadījās maza liksta. Iestigu ar moskviču vienā nelādzīga dūkstī.»
1.1.Slimība.
PiemēriMātei bija labi zināma dēla liksta, ko arī ārsts agrāk jau apliecinājis, - Ints sirga ar nieru kaiti.
- Mātei bija labi zināma dēla liksta, ko arī ārsts agrāk jau apliecinājis, - Ints sirga ar nieru kaiti.
- Viņam nedaudz reibst galva. Šī liksta viņam nāk līdzi jau kopš bērnības - Stepam vienmēr bijis bailes no augstuma.
- Tā jau ir: ja nav tāda medicīnas punkta, cilvēki pacieš sīkākas likstas, bet, ja reiz iekārtota īpaša iestāde, kas atņem sāpes un ciešanas, kāpēc lai to neizmantotu?
Avoti: 4. sējums