kaist
kaist kaistu, kaisti, kaist, pag. kaisu, arī kaitu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt karstam (par priekšmetiem).
PiemēriAnnele pieliek roku: [spridzināmais] akmens kaist kā no krāsns.
1.1.pārn. Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
PiemēriJau debesu vidū stāv saule un kaist, Un baltās ugunīs garo..
2.Just stipru karstumu. Būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām). Arī kvēlot. Degt.
PiemēriGaiss svelminošs. Uz kailas zemes kaist kāju pēdas.
2.1.Būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē).
PiemēriVienīgi kaistošie ausu galiņi un nemierīgie pirksti.. liecināja, ka viņš [zēns] ko pārdzīvo.
2.2.Tikt sāpīgi kairinātam. Sūrstoši sāpēt.
PiemēriEs piespiedu segu pie krūtīm un pieglaudu to sejai. Vaigi kaisa no tās asuma.
3.Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
PiemēriAkots kaisa nepacietībā dzirdēt ātrāk visu to, kas Vērdiņam sakāms.
3.1.Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
PiemēriAutors [stāstā] veiksmīgi ieskicējis jaunā patriota nepacietību, viņa degsmi. Vareika kaist pēc iespējas ātrāk tikties ar ienaidnieku..
3.2.Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
PiemēriKamēr krūtīs sajūsma vēl kaist,.. Mirkli tvert un projām neaizlaist..
3.3.Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
PiemēriSkats, ko viņa garāmejot uzmet Mārtiņam, kaist rūgtā pārmetumā un dziļās sāpēs.
Avoti: 4. sējums