ļaunums
ļaunums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → ļauns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIznīdēt ļaunumu.
- Iznīdēt ļaunumu.
- Naidnieces pēdējās dienās nebija nīdušās, tomēr viņu ļaunums nelikās mazinājies. Viņu acis zibsnīja..
- ..Ķupuciema kādreizējā zvejniekpuikas tagadējās dzīves plašais vēriens, neizsīkstošā enerģija un prasme strādāt Jēkabsonam dūrās.. kā dzelksnis sirdī, liekot pūžņot sīkā ļaunumā.
Stabili vārdu savienojumiIzravēt ļaunumu (ar visām saknēm).
- Izravēt ļaunumu (ar visām saknēm) — Pilnīgi iznīcināt ļaunumu.
2.Vispārināta īpašība → ļauns2, šīs īpašības konkrēta izpaustie.
Piemēri..katrai [puķei] bij savs īpašs spēks pret visādiem ļaunumiem. Tikai vajadzēja zināt, kad un kā tās lasīt un kā pret ko lietot.
- ..katrai [puķei] bij savs īpašs spēks pret visādiem ļaunumiem. Tikai vajadzēja zināt, kad un kā tās lasīt un kā pret ko lietot.
- Bieži vien upes.. iziet no krastiem, nodarīdamas ne mazumu ļaunuma krastmalu ciemiem un plantācijām.
- ..bultas atsitas pret.. dzelzs bruņām un atlec atpakaļ, nenodarījušas nekādu ļaunumu.
3.Vispārināta īpašība → ļauns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNeviens neapvainojas. Katrs strādā, cik spēj, un labi saprot, ka traļmeistara vārdos nav ne kripatiņas ļaunuma.
- Neviens neapvainojas. Katrs strādā, cik spēj, un labi saprot, ka traļmeistara vārdos nav ne kripatiņas ļaunuma.
Avoti: 5. sējums