vaicāt
vaicāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu. Jautāt.
PiemēriLiene.. spieda rokas pie krūtīm. «Ko jūs gribat?» viņa tad auksti vaicāja.
- Liene.. spieda rokas pie krūtīm. «Ko jūs gribat?» viņa tad auksti vaicāja.
- «Kas noticis?» vaicāja otrs šoferis..
- «Kas ir, Beate?» vaicāja Aleksandra. - «Kāds jauns cilvēks grib ar jums runāt.»
1.1.intrans. Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
PiemēriIzdzirdīs pieminam Sibīriju, Kaspars gribēja vaicāt par veco Sūnu, kā tas noticis, kādēļ, bet Spāģis.. gāja uz durvīm.
- Izdzirdīs pieminam Sibīriju, Kaspars gribēja vaicāt par veco Sūnu, kā tas noticis, kādēļ, bet Spāģis.. gāja uz durvīm.
- Pēc tam vēlreiz pacēla manu galvu, noslaucīja vaigu un vaicāja kaut ko par sāpēm.
- «..Grants par tevi vaicāja,» Elmārs sacīja skarbi.
1.2.trans.
PiemēriPrātīgākais dzer allaž no skaidrākā strautiņa, nevaicādams nemaz, no kura avota tas cēlies.
- Prātīgākais dzer allaž no skaidrākā strautiņa, nevaicādams nemaz, no kura avota tas cēlies.
Avoti: 8. sējums