vaidelotis
vaidelotis -ša, v.
vaidelote -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.s. Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
Piemēri..Asja izmisumā cenšas pierunāt krīvu, lai viņš mēģina Mirdzu aizturēt svētnīcā un iesvētīt par vaideloti.
2.v. Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks2.
Piemēri«Ar pagaro bārdu un acu dedzību viņš [Kronvalda Atis] man šķita kā mūsu sentēvu vaidelotis, kas ar savu vārda spēku spēj niknākos pretniekus [pretiniekus] sadragāt..» [Stāsta Auseklis.]
Avoti: 8. sējums