vaidelotis
vaidelotis -ša, v.
vaidelote -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.s. Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
Piemēri..Asja izmisumā cenšas pierunāt krīvu, lai viņš mēģina Mirdzu aizturēt svētnīcā un iesvētīt par vaideloti.
- ..Asja izmisumā cenšas pierunāt krīvu, lai viņš mēģina Mirdzu aizturēt svētnīcā un iesvētīt par vaideloti.
- Uguni cilvēkiem atnesa vīrietis.., bet uguns sargātājas ir sievietes - vestālienes, vaidelotes, un šai teikā slēpjas dziļa viscilvēces jēga.
2.v. Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks2.
Piemēri«Ar pagaro bārdu un acu dedzību viņš [Kronvalda Atis] man šķita kā mūsu sentēvu vaidelotis, kas ar savu vārda spēku spēj niknākos pretniekus [pretiniekus] sadragāt..» [Stāsta Auseklis.]
- «Ar pagaro bārdu un acu dedzību viņš [Kronvalda Atis] man šķita kā mūsu sentēvu vaidelotis, kas ar savu vārda spēku spēj niknākos pretniekus [pretiniekus] sadragāt..» [Stāsta Auseklis.]
- Tautas folkloras tēli - spēkpilnais Lāčplēsis, verdzības važu sarāvēji, dziesminieks - vaidelotis, senču strēlnieks ir [tēlnieka] Zāles iemīļotie varoņi.
Avoti: 8. sējums