vaids
vaids -a, v.
1.Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
PiemēriMāsai noplaucētas abas kājas. Visu nakti istabā deg uguns un skan māsas vaidi.
1.1.pārn. Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
PiemēriAtkal mēs stāvam Nāves salā,.. nervozējam, ložmetēju balsīm mijoties ar.. granātu kaucieniem un smagajiem mīnu vaidiem..
1.2.pārn. Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
PiemēriMēs taču nezinām, kad latviskā stīga iedrebas ārzemju vidē augušajā - vai viņš sadzird tēva mājas sirmābeles vaidu un oša čukstu?
2.Gaudas. Žēlabas.
PiemēriPrieku un gaišās dienas jebkuram viegli nest, bet sāpes un vientuļās stundas bez vaidiem un gaušanās pārdzīvo vienīgi stiprie..
3.Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
PiemēriPūces vaidas.
Avoti: 8. sējums