vaidēt
vaidēt vaidu, vaidi, vaid, pag. vaidēju; intrans.
1.Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
PiemēriZiemu gan vectēvs lielāko tiesu pavadīja gultā, kunkstēdams un vaidēdams..
- Ziemu gan vectēvs lielāko tiesu pavadīja gultā, kunkstēdams un vaidēdams..
- «Tam nelaimīgajam bija jau pēdējā stundiņa klāt, kunkstēja un vaidēja..»
1.1.pārn. Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
Piemēri..motors sāka vaidēt, vilkdams smago nastu kalnā.
- ..motors sāka vaidēt, vilkdams smago nastu kalnā.
- Stenēdams Upenājs izstīvēja uz kāpnēm un izdauzīja arī veco dīvānu, kura izsēdētās atsperes kāpņu klusumā nejauki džinkstēja un vaidēja.
- ..gaiss jau vaid no šrapneļu kaucieniem un staigno purva pļavu ārda vācu granātas.
1.2.pārn. Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
PiemēriVējš tricināja rūtis, pakšķos vaidēdams..
- Vējš tricināja rūtis, pakšķos vaidēdams..
- ..auro vējš un, lietū piemirkušas, smagi vaid sirmās priedes.
2.Gausties, žēloties.
PiemēriVaidēt par savām neveiksmēm.
- Vaidēt par savām neveiksmēm.
- Brīvkundze: Tu esi vienīgais cilvēks visā Jelgavā, kam klājas labi. Citādi - vari jautāt, kam gribi - visi pūš un vaid.
- «Tu te sēdi un.. vaidi par savu [slimo] sievu. Bet no tavām žēlabām viņai labāk nekļūst.» [Saka plostnieks biedram.]
3.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
PiemēriNaktīs spalgi Pie vecajām rijām nāk vaidēt Ziemotājpūces.
- Naktīs spalgi Pie vecajām rijām nāk vaidēt Ziemotājpūces.
- Tas viss notika tajos gados, kad cilvēki vairs neprata nedz putnu, nedz koku valodu. Ja prastu, gan jau kāds pavaicātu, kāpēc Ūpis naktīs vaid.
- Kaut kur tālu vaidēja ķīvītes, un brīžiem lieli putni laidās mājām pāri.
Avoti: 8. sējums