vaidēt
vaidēt vaidu, vaidi, vaid, pag. vaidēju; intrans.
1.Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
PiemēriZiemu gan vectēvs lielāko tiesu pavadīja gultā, kunkstēdams un vaidēdams..
1.1.pārn. Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
Piemēri..motors sāka vaidēt, vilkdams smago nastu kalnā.
1.2.pārn. Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
PiemēriVējš tricināja rūtis, pakšķos vaidēdams..
2.Gausties, žēloties.
PiemēriVaidēt par savām neveiksmēm.
3.parasti 3. pers. Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
PiemēriNaktīs spalgi Pie vecajām rijām nāk vaidēt Ziemotājpūces.
Avoti: 8. sējums