Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zonēt
zonēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.arhit. Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
PiemēriDiplomprojektos tuberkulozes sanatorijas kompleksam Juglā risinātas gan plānojuma problēmas, zonējot teritoriju, gan projektējot ēku telpu grupējumus..
2.Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
PiemēriZonēt mērenās joslas teritoriju.
Avoti: 8. sējums