nokaitēt

nokaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.

1.Ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu.

PiemēriSlepenais izņēma no galda atvilktnes lāpāmo adatu, nokaitēja to sveces liesmā gandrīz sarkanu..

Slepenais izņēma no galda atvilktnes lāpāmo adatu, nokaitēja to sveces liesmā gandrīz sarkanu..
«Tautas nākotni kaļu,» atbildēja kalējs un izņēma no ēzes sarkani nokaitētu zobenu.
..viņš [kalējs] kala balti nokaitēto dzelzi.
sal. Laukā saule spīdēja kā nokaitēta..
sal. No miglas vāliem lien mēness, apaļš un sarkans, kā neredzamās ugunīs nokaitēts.
pārn. Saule norietēja sarkana, nokaitēja sarkanus mākoņus, un tie kvēloja ilgi..
pārn. Saule slīga aiz namu jumtiem, kvēlojoša, gandrīz vai pārdabiski liela un nokaitēti sarkana..

1.1.Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).

PiemēriUzgaidāmā telpa piekurināta silti, pat karsti, melnā skārda krāsns nokaitēta kā gludeklis, drusciņ ož pēc sviluma.

Uzgaidāmā telpa piekurināta silti, pat karsti, melnā skārda krāsns nokaitēta kā gludeklis, drusciņ ož pēc sviluma.
Pa atvērtajām durvīm pretim plūda karsta gaisa mākonis. Lielā krāsns nokaitēta rūca un šņāca.

1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).

Piemēri..uz saules nokaitētās zemes sagūlušies, elš aitu bari..

..uz saules nokaitētās zemes sagūlušies, elš aitu bari..
Bija karsta diena, un cilvēki labprātāk turējās ēnā nekā staigāja pa saules nokaitēto pagalmu.
..Aina soļoja pa saules nokaitēto asfaltu..

Avoti: 5. sējums