buksēt
buksēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja.
1.intrans. Nevirzīties uz priekšu, riteņiem griežoties uz vietas (par transportlīdzekli).
PiemēriTraktors buksē.
- Traktors buksē.
- Lokomotīve buksē.
- Vējš vietām bija savilcis krietnas sniega kupenas.. Mašīna buksēja uz vietas, riteņi pērās sniegā..
- ..sākās atkusnis, un lietus pārplūdināja mežus, ceļus, automašīnas buksēja un tikai ar lielām grūtībām varēja aizkļūt līdz cirsmai.
- Lauks bija pagadījies staigns. Biežie lieti to vēl vairāk atmiekšķēja. Te viens kombains sāka buksēt, te atkal otrs netika ne uz priekšu, ne atpakaļ.
1.1.Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
Piemēri..[automobiļa] riteņi buksē un mālainajā, lietus atmiekšķētajā zemē iegraužas dziļāk ar katru pagriezienu.
- ..[automobiļa] riteņi buksē un mālainajā, lietus atmiekšķētajā zemē iegraužas dziļāk ar katru pagriezienu.
- Jau pēc kilometriem desmit autobuss sāka neganti šūpoties, riteņi buksēja un tikai ar pūlēm vēl tika uz priekšu.
2.trans. Vilkt (citu transportlīdzekli) tauvā, trosē (par transportlīdzekli).
PiemēriVelkonis buksē liellaivu.
- Velkonis buksē liellaivu.
Avoti: 2. sējums