būkšķināt
būkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
būkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
Piemēri..Juris būkšķināja ar kailajiem papēžiem [mūrīša] ķieģeļus..
1.1.intrans.
PiemēriViņi [policisti] meklē. Ārda gultas maisus, rokas pa veļu, dauza pa sienām, būkšina pa grīdu - nekā.
1.2.intrans. Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
PiemēriTālumā būkšķina lielgabali.
Avoti: 2. sējums