senjors
senjors -a, v.
1.vēst. Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
PiemēriAnalizējot Rīgas pilsētas attiecības ar feodālajiem senjoriem 13. gadsimtā, redzams, ka visu gadsimtu feodālais senjors ir Rīgas bīskaps (no 1255. g. arhibīskaps).
- Analizējot Rīgas pilsētas attiecības ar feodālajiem senjoriem 13. gadsimtā, redzams, ka visu gadsimtu feodālais senjors ir Rīgas bīskaps (no 1255. g. arhibīskaps).
- Polockas lielkņazs.. ir jāuzskata par Jersikas un Kokneses zemju virsvaldnieku, feodālo senjoru. Viņam bija juridiskā virsvara pār latgaļu, lībiešu un sēļu novadiem gar Daugavas un tās pieteku tirdzniecības ceļiem.
2.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
Piemēri«Lūdzu, senjor! Kāda laime jūs atkal redzēt pie mums!»
- «Lūdzu, senjor! Kāda laime jūs atkal redzēt pie mums!»
- Mūsu kapteinis un senjors Sekundo uzsauc tostu par lietišķu sadarbību tirdzniecībā..
- Ar mūsu gidu un tulku senjoru Ramonu sarokojamies, it kā jau sen būtu pazīstami.
2.1.Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā).
Avoti: 7-1. sējums