Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
senlaicīgums
senlaicīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPils senlaicīgums.
Avoti: 7-1. sējums