Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
senmāte
senmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; poet.
Tāla priekštece, sence.
PiemēriEs pamatos laikam esmu tāds pats kā mana nepazītā senmāte Trīne.
Avoti: 7-1. sējums