sens
sens -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma. Tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
PiemēriSenā Grieķija.
1.1.Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
PiemēriSenie latvieši.
1.2.Tāds, ko no kāda jaunāka, pašreizējā laikposma šķir ilgs laiks (daudzi gadsimti, laikmeti u. tml.) — piemēram, par laikmetu, laika periodu.
PiemēriGalds apsegts ar parupju, vēl senās dienās austu.. drānu.
Stabili vārdu savienojumi
2.Tāds, kas ir radīts, radies, bijis pirms samērā ilga laika (piemēram, pirms vairākiem gadiem, gadu desmitiem) un (parasti) pastāv joprojām.
PiemēriSena skolasbiedru draudzība.
Avoti: 7-1. sējums