sen
sen apst.
1.Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma.
PiemēriTagad dzīvojošo abinieku pirmsenči uz Zemes parādījušies jau ļoti sen - apmēram pirms 300 miljoniem gadu.
- Tagad dzīvojošo abinieku pirmsenči uz Zemes parādījušies jau ļoti sen - apmēram pirms 300 miljoniem gadu.
1.1.Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
PiemēriMājai ir šīfera jumts, bet likts laikam ļoti sen, jo rombveidīgās sarkanās plāksnītes nomelnējušas, apsūnojušas.
- Mājai ir šīfera jumts, bet likts laikam ļoti sen, jo rombveidīgās sarkanās plāksnītes nomelnējušas, apsūnojušas.
- «Kur jūs bijāt, Andrikson, kur jūs bijāt?» viņš jautri iesaucās. «Mēs jūs jau sen gaidām!»
- Pātaru māte sen jau apklususi, bet Zanda vēl aizvien skatās viņā un kaut ko gaida.
Avoti: 7-1. sējums