Paplašinātā meklēšana
Meklējam sen.
Atrasts vārdos (144):
- sen:1
- sen-:1
- sens:1
- senāk:1
- senči:1
- senis:1
- nesen:1
- pasen:1
- senāts:1
- senējs:1
- senils:1
- senums:1
- ausene:1
- esence:1
- izsens:1
- nesens:1
- pasens:1
- rasene:1
- senatne:1
- seniors:1
- senisks:1
- senjora:1
- senjors:1
- senjūra:1
- senkaps:1
- senleja:1
- senmāte:1
- senmežs:1
- senmūži:1
- sensens:1
- sensors:1
- sentavo:1
- sentēvi:1
- balsene:1
- izsenis:1
- kalsens:1
- ksendzs:1
- ksenons:1
- lapsene:1
- mūžsens:1
- nāsenis:1
- nesenīt:1
- palsens:1
- pasenis:1
- sisenis:1
- trīsene:1
- trusene:1
- senators:1
- sendvičs:1
- sengadus:1
- senitāļi:1
- senlaiki:1
- senlaiku:1
- senprūši:1
- sensenis:1
- sensibls:1
- senslāvi:1
- sensuāls:1
- sentence:1
- senvārds:1
- senvieta:1
- arsenāls:1
- blusenes:1
- mēnesene:1
- nesenējs:1
- nonsenss:1
- sausenis:1
- sirmsens:1
- sirsenis:1
- skansens:1
- senatnība:1
- senatnīgs:1
- sendienas:1
- sendienis:1
- senebreji:1
- sengrieķi:1
- sengultne:1
- senieleja:1
- seniskums:1
- senjorija:1
- senjorita:1
- senkrasts:1
- senkrievi:1
- senlaikus:1
- senlietas:1
- senraksts:1
- sensācija:1
- sensitīvs:1
- inkasents:1
- kalsenums:1
- lapsenīte:1
- pirmsenči:1
- šķērsenis:1
- tenisenes:1
- trīsenīte:1
- sengaidīts:1
- senilitāte:1
- senlaicīgs:1
- senpilsēta:1
- sensorisks:1
- sentiments:1
- senvēsture:1
- uzbalsenis:1
- zāģlapsene:1
- senatnīgums:1
- senegālieši:1
- senlatvieši:1
- sensuālisms:1
- sensuālists:1
- sentenciozs:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- interesents:1
- konsensuāls:1
- kvintesence:1
- panglapsene:1
- piroksenīts:1
- spožlapsene:1
- šķērsenisks:1
- tīkllapsene:1
- senaizmirsts:1
- senlaicīgums:1
- sensacionāls:1
- sensibilizēt:1
- sentimentāls:1
- kāpurlapsene:1
- racējlapsene:1
- smilšlapsene:1
- sensibilitāte:1
- sensitivitāte:1
- panglapsenīte:1
- spožlapsenīte:1
- stiebrlapsene:1
- senestopātijas:1
- sensomotorisks:1
- sensuālistisks:1
- parazītlapsene:1
- sensibilizācija:1
- sensibilizators:1
- sentimentālisms:1
- sentimentālists:1
- sensacionalitāte:1
- sentimentalitāte:1
- radiosensibilitāte:1
Atrasts skaidrojumos (470):
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prātula Aforisms, sentence.
- slāvisms Aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas.
- helēnisms Aizguvums no sengrieķu valodas.
- Rūnu akmens Akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām.
- Rūnu akmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām. Runakmens.
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
- senkaps Arheoloģisks piemineklis - sena apbedījuma vieta.
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā.
- maģistrāts Augsta amatpersona, piemēram, konsuls, pretors (senajā Romā).
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
- maģistratūra Augstākais valsts amats (senajā Romā).
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
- plutokrātija Bagātnieku kundzība. Valsts iekārta, kur vara pieder bagātajai valdošās šķiras virsotnei (piemēram, senajā Grieķijā).
- gāmurs Balsene.
- krups Balsenes difterija.
- Balss rīkle Balsenes dobums, arī elpvads.
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā.
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- Blusu zāles Blusenes (1).
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- dievturība Buržuāziskajā Latvijā - reakcionāra kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempju priekšā abās pusēs portālam.
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno.. lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem. Pēcnācējs.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi). Pēdējās klases, kursa audzēknis. Abiturients. Cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi). Absolvents.
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
- jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
- jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (1).
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt (2).
- trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
- vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
- trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
- lapsenīte Dem. --> lapsene.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- Balss saites Divas balsenes krokas, kas vibrējot veido toni.
- patriciāts Dzimts aristokrātija (senajā Romā).
- patricietis Dzimts aristokrātijas loceklis (senajā Romā).
- Reliktu formas Dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem.
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- vecēka Ēka, kas ir celta senatnē. Ļoti veca ēka.
- Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tirku, slāvu tautām).
- stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
- pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū. Iezemieši, pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemieši Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū. Pirmiedzīvotāji.
- Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- Neīstais krups Iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- vakar Iepriekšējā laikposmā. Samērā nesenā pagātnē.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms. Samērā nesena pagātne.
- pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
- trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder, piemēram, latvieši, lietuvieši, senprūši.
- čakona Instrumentāls skaņdarbs, kas radies no senas spāņu dejas ar tādu pašu nosaukumu.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm). Palsens (2).
- Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- toreiz Kādā no samērā sen pagājušajiem laikposmiem, laika momentiem.
- citkārt Kādreiz, senāk. Arī dažreiz.
- legāts Karavadoņa palīgs (senajā Roma republikas vēlākajā periodā).
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē). Radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
- Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
- pomāde Konditorejas izstrādājums - aromātiska no cukura, sīrupa, augļu un ogu sulas vai to esenču savārījuma iegūta lipīga, želejveida masa, ko pilda karamelēs.
- sengadus Kopš daudziem gadiem. Kopš seniem laikiem. Sen.
- sendienis Kopš seniem laikiem. Sen.
- eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam). Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
- uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
- briti Ķeltu cilts, kas apdzīvoja seno Britāniju.
- Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Sabiedriskās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo saimēs.
- Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vienas pašas, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- Vientuļās lapsenes Lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās).
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Diezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- Nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- sensenis Ļoti sen.
- Diezin (arī diez) kad, arī nezin (arī nez) kad Ļoti sen. Pēc ļoti ilga laika.
- Sirma senatne Ļoti sena, tāla pagātne.
- Sirma senatne Ļoti sena, tāla pagātne.
- psilofīti Ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām.
- No mūža laika Ļoti seniem laikiem.
- aizmūžs Ļoti sens laiks.
- aizmūžīgs Ļoti sens.
- mūžsens Ļoti sens.
- sensens Ļoti sens.
- sirmsens Ļoti sens.
- Triumfa arka Mākslinieciski izdaiļoti uzvaras vārti (galvenokārt seno romiešu arhitektūrā).
- sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā).
- mauri Mauretānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē). Šo pamatiedzīvotāju piederīgais.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vaidos.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš. Arī sentimentāls.
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums. Viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem - attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
- senmežs Mežs, kas ir audzis kādā senākā laikmetā.
- jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
- Senču kults Mirušo senču garu pielūgšana.
- kentaurs Mītiska būtne (senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- teogonija Mītu kopums par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- Zaļa malka Neizžāvēta, nesen izstrādātu kokmateriālu malka.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- aizgājējs Nesen mirušais.
- nesenīt Nesen.
- nesenējs Nesens.
- netāls Nesens.
- No mēra laikiem No ļoti seniem laikiem.
- No mūža laika No ļoti seniem laikiem.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- No (retāk kopš) sākta (biežāk laika) gala No paša sākuma; no seniem laikiem.
- No (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala No paša sākuma. No seniem laikiem.
- No (retāk kopš) laika (retāk sākta) gala No paša sākuma. No seniem laikiem.
- sausnis Nokaltis mežaudzes koks. Sausenis (1).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, atraušanās no dzīves.
- Tik tikko Nupat. Arī nesen.
- Tik tikko Nupat. Arī nesen.
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
- amfora Olveida trauks ar divām osām, paplatu kaklu un masīvu kāju (piemēram, senajā Grieķijā).
- retors Orators. Arī retorikas skolotājs (parasti senajā Grieķijā, Romā).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Elpošanas aparāts Orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
- viņlaiki Pagājušais laikposms. Arī samērā sens laikposms.
- paleocēns Paleogēna vissenākā epoha.
- panglapsenīte Panglapsene.
- harta Papirusa, pergamenta vai papīra lapa (senajā Romā).
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā). Padarīt pārāk sentimentālu.
- senāk Pārākā pakāpe --> sen.
- redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- neatminams Parasti savienojumos «kopš neatminamiem laikiem», «no neatminamiem laikiem», «neatminamos laikos»: ļoti sens.
- neminams Parasti savienojumos «kopš neminamiem laikiem», «no neminamiem laikiem», «neminamos laikos». Ļoti sens. Neatminams (3).
- muca Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība - aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
- melodrāma Pārdzīvojums (skatuves mākslā), kam raksturīgs izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms.
- sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- pasenis Pasen.
- Atklāt Ameriku Pateikt, paziņot ko sen zināmu.
- šķērsguļa Patoloģiski Šķērsenisks [orgāna] stāvoklis.
- Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- ēters Pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis. Viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, acī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- Verdzības iekārta Pirmā šķiriskā sabiedriski ekonomiskā formācija (senajos Austrumos, senajā Grieķijā, Romā), kuras ražošanas attiecību pamatā bija vergturu (arī kopienas, valsts) īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un ražotājiem - vergiem.
- ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Dzimta (1).
- dzimts Pirmatnējās kopienas iekārtas galvenā sabiedrības ekonomiskā vienība, ko apvieno asinsradniecība vai šķietama izcelšanās no kopīga senča, kopēja saimniecība un paražas. Ģints.
- pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
- nekropole Plašas (parasti mākslinieciski izveidotas) kapenes (seno kultūras centru tuvumā).
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, lapsenes, sirseņi. Šīs dzimtas kukaiņi.
- vaidelotis Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- Tāla radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
- Attāla radniecība Radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs sencis.
- burtnieks Rakstu zīmju pratējs senatnē. Arī pareģis.
- pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
- arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to. Sens.
- orģija Reliģiskas svinības (senajā Romā, Grieķijā, Austrumu zemēs), kas saistītas ar dievu kultu.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpaši izstrādātu programmu, tematisku ievirzi), kas noris, cilvēkiem (piemēram, kāda kolektīva locekļiem, interesentiem) pulcējoties vienkopus klubā, kultūras namā u. tml.
- laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs. Tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- pirmsvēsturisks Saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens.
- priekšvēsturisks Saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs. Arī ļoti sens. Pirmsvēsturisks.
- klasisks Saistīts ar senajā Grieķijā un senajā Romā iedibinātām tradīcijām, uzskatiem, tiem raksturīgs. Arī antīks.
- senatnīgs Saistīts ar senatni, tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
- senlaiku Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni, senatnei raksturīgs.
- patriarhāls Saistīts ar seniem laikiem, senām, novecojušām tradīcijām, šādiem laikiem, šādām tradīcijām raksturīgs.
- vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
- sensuālistisks Saistīts ar sensuālismu, tam raksturīgs.
- sentenciozs Saistīts ar sentenci, tai raksturīgs.
- sentimentāls Saistīts ar sentimentālismu (1), tam raksturīgs.
- (Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- (Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tādu, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
- Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela gaisma Saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs. Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- Liela diena Saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
- pirmnozīme Sākotnējā, vissenākā (valodas vienības) nozīme.
- pirmdzimtene Sākotnējā, vissenākā vieta, teritorija, kur (kas, piemēram, dzīvnieku, augu suga, šķirne) ir radies.
- precības Sākotnējais posms senajās laulību slēgšanas tradīcijās.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais elements (parādībām dabā).
- medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, lapsenes.
- šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- tīne Samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne.
- pasen Samērā sen.
- viņdiena Samērā senas dienas, arī samērā sens laikposms.
- pasens Samērā sens.
- pasalkans Samērā, arī mazliet sentimentāls.
- raduraksti Saraksts, arī attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanās un kopējie senči. Radu raksti
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- Radu raksti Saraksts, arī grafisks attēlojums, kurā vairākās paaudzēs parādīta saradošanos un kopējie senči.
- saturnāliji Saturna svētki (senajā Romā).
- sausēns Sausenis (1). Nokaltuša koka gabals.
- laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- lapsenīte Savienojumā «laputu lapsenītes»: plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis. Šīs dzimtas kukaiņi.
- atpakaļ Savienojumā ar «sen», «nesen», «ilgi», «neilgi» u. tml.: pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē.
- miksolidisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi.
- frīģisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi.
- eolisks Savienojumā ar «skaņkārta»: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-ts», norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- Kur tas laiks Sen, ļoti sen.
- izsenis Sen. Ilgi, kopš seniem laikiem.
- talents Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants (3).
- talants Sena masas mērvienība (aptuveni 25 kilogrami), arī naudas vienība (piemēram, senajā Grieķijā, Itālijā). Talants.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā).
- panegiriks Senajā Grieķijā un senajā Romā - slavinoša runa.
- panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem.
- legāts Senāta sūtnis vai pilnvarotais (senajā Romā).
- jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā - vissenākās dievu ģenerācijas pārstāvis.
- senlaiki Seni laiki. Arī senatne.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- Rakstu piemineklis Sens rokraksts, sens uzraksts, sena grāmata.
- senraksts Sens teksts, sens dokuments.
- izsens Sens. Tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- Sen senis Sensenis.
- Sen senis Sensenis.
- trihogramma Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās. Spožlapsenīte.
- Sirma senatnība Sirma senatne.
- Sirma senatnība Sirma senatne.
- sirsonis Sirsenis.
- Velna laivas Skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
- Laringāla skaņa Skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā). Polisa.
- spožlapsene Spožlapsenīte.
- pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- kitāra Strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments (senajā Grieķijā).
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva senās Grieķijas un Romas mākslā. Attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- šķērsu Šķērsenisks, šķērss.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
- tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
- tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju.
- tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par radniecību). Tāds, kuru radniecības attiecību pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
- senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes. Arī sens (1).
- aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi. Raksturīgs aizvēsturei. Arī ļoti sens.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- pazaļš Tāds, kas ir iegūts no samērā nesen nozāģēta, nocirsta augoša koka, krūma (par malku, arī kokmateriāliem).
- jauns Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā nesen (par debess spīdekļiem).
- vecs Tāds, kas ir parādījies vai izveidojies samērā sen (par debess ķermeņiem).
- mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar senāku (parasti pirmskara) laikposmu.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts. Sen zināms.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
- vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi. Tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- šķērss Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko. Šķērsenisks.
- sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju.
- raudulīgs Tāds, kas izraisa žēlumu, skumjas. Arī sentimentāls.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi. Tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots. Tāds, kas pašlaik top.
- vecs Tāds, kas samērā sen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
- anahronisks Tāds, kas sen novecojis, nav raksturīgs mūsdienām.
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
- pēdējais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piemēram, kādā amatā).
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
- jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
- jaunizgudrots Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots.
- jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, arī izdots.
- jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunuzcelts Tāds, kas tikko vai nesen ir uzcelts.
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
- pirmītējs Tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu). Iepriekšējais.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- kohorta Taktiska vienība senās Romas karaspēkā.
- senmāte Tāla priekštece, sence.
- sentēvi Tāli priekšteči, senči.
- Veca lieta Tas, kas ir jau sen zināms.
- Veca lieta Tas, kas ir jau sen zināms.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts. Jaunatklājums.
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests, noorganizēts.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
- ebreji Tauta, kas cēlusies no Palestīnas senebrejiem.
- šumeri Tauta, senās Dienvidmezopolāmijas iedzīvotāji.
- sumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji. Šumeri (1).
- mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jaunizgudrojums Tikko vai nesen paveikts izgudrojums.
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- neoloģisms Tikko vai nesen radīts vārds. Jaunvārds.
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts vārds. Neoloģisms.
- jaunatvasinājums Tikko vai nesen valodā izveidots atvasinājums.
- jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds).
- pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā. Agrāk. Iepriekš.
- nupat Tikko, pavisam nesen.
- teju Tikko, pavisam nesen. Nupat [1].
- totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
- krāteris Trauks vīna atšķaidīšanai (senajā Grieķijā).
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai. Attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
- pamatkrasts Upes ielejas vai senlejas malas nogāze.
- uzgāmuris Uzbalsenis.
- romanizēt Uzspiest senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- trūdgrauži Vaboļu dzimta, pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un senatnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml. Šīs dzimtas vaboles.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
- Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
- Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
- peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
- faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
- tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvija. Arī dzimtene.
- tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme. Tēvzeme. Arī dzimtene.
- vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- Tēvu grēki Vecāku, arī senču grēki.
- vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
- Cik sen Vēl nesen.
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
- vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- vasalis Viduslaikos - feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
- sensibilizators Viela, kas sensibilizē (1).
- sensibilizators Viela, kas sensibilizē (2).
- joga Viena no ortodoksālajām senindiešu ideālistiskās filozofijas sistēmām, kas par cilvēka rīcības galveno mērķi uzskata psihes pilnīgu atbrīvošanos no materiālās eksistences.
- paaudze Vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
- olimpiāde Vienība sengrieķu laika skaitīšanas sistēmā - četrus gadus ilgs laika posms.
- depozīts Vienlaicīgi kādā vietā zemē noglabātās senlietas.
- vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas). Hinduisma svētie raksti.
- senvieta Vieta (piemēram, kapenes, pilskalns, apmetne), kur atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu, kultūru.
- jaunlaulātie Vīrietis un sieviete, kas tikko vai nesen ir salaulājušies.
- viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem (Eiropā parasti no 4. gadsimta līdz 16. gadsimta sākumam).
- senatnīgums Vispārināta īpašība --> senatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senilitāte Vispārināta īpašība --> senils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seniskums Vispārināta īpašība --> senisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senlaicīgums Vispārināta īpašība --> senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionalitāte Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensibilitāte Vispārināta īpašība --> sensibls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentalitāte Vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentālisms Vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sentimentalitāte.
- arhajs Vissenākā ģeohronoloģiska ēra. Arhaiskā ēra.
- Arhaiskā ēra Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra. Arhajs.
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- Pirmatnējā kopiena Vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
- pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
- pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
- eolīts Vissenākais laika posms cilvēces kultūrā.
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
- apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksenas.
- azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu.
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
- feods Zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Lēnis.
- jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
- hebraistika Zinātne par senebreju valodu un rakstiem.
- paleopatoloģija Zinātnes nozare, kas pētī seno cilvēku, dzīvnieku un augu slimības.
- romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi.
sen citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV