pirmmiedzis
pirmmiedzis -dža, v.
pirmmiedze -es, s.; parasti vsk.; retāk
Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
PiemēriBrītiņu viņš gaidīja, bet, kad iekšā viss palika klusu kā bijis, tad piedauzīja stiprāk. Pirmmiedze jau bija stiprs miegs.
Avoti: 6-2. sējums