Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmmantinieks
pirmmantinieks -a, v.
pirmmantiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; jur.
Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
Avoti: 6-2. sējums