Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pirmkolektīvs
pirmkolektīvs -a, v.
1.Kolektīvs, kas veido (uzņēmuma, tā nodaļas, iestādes u. tml.) zemāko organizatorisko pamatvienību.
PiemēriŠāds pie mums pašreiz ir to cilvēku pulks, kas gādā par rosīgu jaunrades procesu rūpnīcas darba pirmkolektīvos.
  • Šāds pie mums pašreiz ir to cilvēku pulks, kas gādā par rosīgu jaunrades procesu rūpnīcas darba pirmkolektīvos.
  • Iegūtā informācija rāda, ka darba pirmkolektīvos (iecirkņos, brigādēs utt.) strādājošo savstarpējās attiecības attīstās uz tās ražošanas, tehniskās un organizatoriskās bāzes, kas ir ražošanas pamatā.
  • Ir pierādījies, ka darba pirmkolektīvs sastāv no atsevišķām cilvēku grupām, kuras veidojas vai nu pēc ražošanas, vai personiskajām interesēm.
1.1.Pirmais kolektīvs (kādā secībā, kopumā).
PiemēriBērnam, kas jau ģimenes pirmkolektīvā ir guvis priekšstatu par sabiedriski aktīva cilvēka dzīves principiem, nedraud kļūme kļūt par «balto zeķīšu» aktīvistu, kas reprezentē klasi vai skolu svētku pasākumos..
  • Bērnam, kas jau ģimenes pirmkolektīvā ir guvis priekšstatu par sabiedriski aktīva cilvēka dzīves principiem, nedraud kļūme kļūt par «balto zeķīšu» aktīvistu, kas reprezentē klasi vai skolu svētku pasākumos..
Avoti: 6-2. sējums