aizgājējs
aizgājējs -a, v.
aizgājēja -as, s.
1.Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
Piemēri..[meitene] nolūkojās aizgājējā, kas itin mierīgi soļoja pa taciņu uz upi..
- ..[meitene] nolūkojās aizgājējā, kas itin mierīgi soļoja pa taciņu uz upi..
- Ja man prasītu, kas tie bija par aizgājējiem, kuru vietā Andra tēvs ar Andra māti atnāca, tad tā tiešām nezinātu..
- ..beidzot tas brīdis klāt, kad visa manta vezumā un aizgājēji atvadās no palicējiem, asaras slaucīdami.
2.Nesen mirušais.
PiemēriDārgais aizgājējs.
- Dārgais aizgājējs.
- Izvadīt aizgājēju pēdējā gaitā.
- Tā viņš [bērniņš] arī izdzisa Zanes rokās. Neviens neraudāja par mazo aizgājēju..
- Visi ļaudis spiedās klāt vēlreiz aizgājējā noraudzīties un pateikt tam klusas ardievas. Tad seši puiši cēla zārku no ratiem nost.. un nesa mironi uz dobi [kapu].
- Egle nomira septembrī rentgena kabinetā. Bērēs bija daudz pavadītāju. Pavadītāju skaits vien neraksturo, cik aizgājējs bijis pavadītājiem dārgs.
Avoti: 1. sējums