Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizgājējs
aizgājējs -a, v.
aizgājēja -as, s.
1.Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
Piemēri..[meitene] nolūkojās aizgājējā, kas itin mierīgi soļoja pa taciņu uz upi..
2.Nesen mirušais.
PiemēriDārgais aizgājējs.
Avoti: 1. sējums