Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ziņģe
ziņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
PiemēriViņa teicās dziedājusi Jāzepa Vītola vadītā korī Pēterburgā, viņa vēl joprojām dziedāja kā lakstīgala. Ziņģes un tautasdziesmas..
Avoti: 8. sējums