ziņkārs
ziņkārs -ais; s. -a, -ā
ziņkāri apst.
1.Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
Piemēri..puika izskatījās nepieklājīgi drošs un ziņkārs.
- ..puika izskatījās nepieklājīgi drošs un ziņkārs.
- Augenbergs pirmajā mirklī neattop, viņš palūkojas papīros uz Kārļa Zemīša galda un noprasa ziņkārs - vai tiek ražots kaut kas lielāks? Varbūt romāns?
- ..[klasē] mēs bijām salasījušās apmēram viena spožuma zvaigznes. ..Normālas meitenes, viena apsviedīgāka, otra stostīga, viena čalīga un ziņkāra, cita sevī ierāvusies.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZiņkārs skatiens.
- Ziņkārs skatiens.
- Ziņkārs jautājums.
- Ziņkāra daba.
- Ziņkāras balsis cenšas izvaicāt vecos strēlniekus, kurp mums būs jāiet, bet tie izvairās no atbildes.
1.2.lietv. nozīmē: ziņkārais, -ā, v.; ziņkārā, -ās, s. Ziņkārīgs cilvēks.
PiemēriBergens: Kad tu parādies ielās, tev allaž seko pulciņš ļaužu. Ziņkārie, kas pētī, no kurienes tu nāc un uz kurieni ej.
- Bergens: Kad tu parādies ielās, tev allaž seko pulciņš ļaužu. Ziņkārie, kas pētī, no kurienes tu nāc un uz kurieni ej.
- Eduards [Veidenbaums] pasmaidīja: ja viņa dzejoļi būtu nodrukāti, šie ziņkārie varbūt pat nepapūlētos tos izlasīt.
Avoti: 8. sējums