Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ziņnesis
ziņnesis -ša, v.
ziņnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus. Arī vēstnesis.
PiemēriSāka jau braukt pa atrakto ceļu. No Vecā krogus puses pabrauca garām kāds kaimiņu saimnieks; no meža gala pienāca pagasta ziņnesis..
2.mil. Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
PiemēriNetālu no vada novietnes apmeties rotas komandpunkts ar komandieri, virsseržantu un ziņnešiem..
Avoti: 8. sējums