Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ziņģe
ziņģe -es, dsk. ģen. -ģu, s.
Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
PiemēriViņa teicās dziedājusi Jāzepa Vītola vadītā korī Pēterburgā, viņa vēl joprojām dziedāja kā lakstīgala. Ziņģes un tautasdziesmas..
Avoti: 8. sējums