jaunizcepts
jaunizcepts -ais; s. -a, -ā; iron.
Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
PiemēriMeistars, protams, pratīs radīt šedevru, bet kas gan iznāks jaunizceptam speciālistam, kuram vajadzīgi ilgi gadi, kamēr viņš savā mākslā sasniedz vecāko kolēģu līmeni.
Avoti: 4. sējums