jaunkareivis
jaunkareivis -vja, v.
1.neakt. Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai (piemēram, buržuāziskās Latvijas armijā).
PiemēriKazarmās jaunkareivjiem bija ierīkots atsevišķs nodalījums, kurā veckareivji nedrīkstēja ieiet, izņemot dežurantu un dieniniekus..
2.Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
PiemēriVajadzēja apmācīt.. jaunkareivjus. Stipri izretinātās strēlnieku rindas šoreiz papildināja ar jauniem puišiem..
Avoti: 4. sējums