jaunkundze
jaunkundze -es, dsk. ģen. -džu, s.; neakt.
1.Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
PiemēriPasta jaunkundze, kā dažās stundās Rasmani iesauca miestā.., izrādījās ļoti saticīgs un sabiedrisks radījums.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
PiemēriRīgā sievietes uzrunāja par dāmām, kundzēm vai jaunkundzēm, to es, iebraucēja, skaidri zināju..
1.2.iron. Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
Piemēri«..Mirdza jau smalka jaunkundze, radusi pie gatava galda piesēsties.»
Avoti: 4. sējums