vakarējs
vakarējs -ais; s. -a, -ā
1.Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
PiemēriKad beidzot atvēru acis, tajās kā kauninādama spīdēja spoža saule, un es jutu, ka man sāp galva. Jā, vakarējais vīns gan...
- Kad beidzot atvēru acis, tajās kā kauninādama spīdēja spoža saule, un es jutu, ka man sāp galva. Jā, vakarējais vīns gan...
- ..notikums dzina notikumu. Ļaudis rītos atmodās vēl pilni vakarējo ziņu uzbudinājuma, bet šodien prātam bija jāaptver jau jauni pārsteigumi..
- Vakarējs siena pļāvums nav vēl grābjams.
2.Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
PiemēriCik daudzreiz, vīlies draugos vakarējos, Vēl gaidu naivs - kāds atkal roku sniegs.
- Cik daudzreiz, vīlies draugos vakarējos, Vēl gaidu naivs - kāds atkal roku sniegs.
- Jūs droši vien domājat, ka kursus apmeklē vakarējās skolnieces. Patiesībā ir gluži citādi. Mācās sievietes uz trīsdesmit gadu sliekšņa.
Stabili vārdu savienojumiNav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem).
- Nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) — sar. Saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
Avoti: 8. sējums