Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mierlaika
mierlaika ģen., nelok.
1.Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
PiemēriMierlaika celtniecība.
2.sar. Tāds, kas ir saistīts ar senāku (parasti pirmskara) laikposmu.
PiemēriMierlaika mēbeles.
Avoti: 5. sējums