Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
maģistrs
maģistrs -a, v.
maģistre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.vēst. Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
2.vēst. Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
PiemēriPēc studijām viņš [Jānis Endzelīns] atstāts universitātē gatavoties profesūrai un kopš 1903. gada tur strādājis par privātdocentu, 1905. gadā iegūstot maģistra grādu salīdzināmajā valodniecībā.
3.Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
PiemēriSuniti Kumars Čaterdži ir viens no izcilākajiem Indijas valodniekiem, Kalkutas universitātes profesors, mākslas zinātņu maģistrs, Londonā un Romā iemantojis literatūras zinātņu goda doktora grādu.
4.v.; vēst. Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
5.v.; vēst. Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
Avoti: 5. sējums