Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ebreji
ebreji -u, v.
ebrejs -a, v.
ebrejiete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Tauta, kas cēlusies no Palestīnas senebrejiem.
PiemēriEbreju dziesmas.
  • Ebreju dziesmas.
  • Ebreju māksla.
  • Ebreju mūzika.
  • Apkārtceļotāja ebreju pauninieka Seskiņa tēlā spēcīgi izpaužas rakstnieka dziļā cilvēcības izpratne.
  • Arī Jona aizrautīgo jaunības mīlestību pret ebreju meiteni Roheli samina kājām tajos gados valdošie reliģiskie un nacionālistiskie aizspriedumi.
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais.
PiemēriTrīs pūtēji orķestrī ebreji, tie aizgājuši krūmmalā, kur viņus apstāja tautieši..
  • Trīs pūtēji orķestrī ebreji, tie aizgājuši krūmmalā, kur viņus apstāja tautieši..
Avoti: 2. sējums