Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
tīne
tīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Samērā liela (senas konstrukcijas) tvertne.
PiemēriDēļu tīne.
  • Dēļu tīne.
  • Mucveida tīne.
  • Miltu tīne.
  • Drānu tīne.
  • Pūra tīne.
  • Ilze iegāja klētiņā, kur stāvēja veca koka gulta un galdiņš. Tur vēl bija apstīpota tīne, kurā krustmāte glabāja miltus un putraimus.
  • ..viņējā galā pie šaurā loga sarindotas trīs lielas, apkaltas tīnes. Tajās glabājas jauni cimdi, zeķes, segas, dziju kamoli un saišķi...
  • ..saule rotājās.. sievu un meitu zīda lakatos, ko viņas šai dienā bij izvilkušas no tīnēm un lādēm.
  • Senie mucinieki darinājuši tīnes pārtikas produktu un drānu glabāšanai. Proporcijas saskanīgas, rotājums - koka stīpas, iegriezts vai iededzināts raksts, citai grezni kalts vāka slēdzis.
Avoti: 7-2. sējums