aizmūžīgs
aizmūžīgs -ais; s. -a, -ā
aizmūžīgi apst.; reti
1.poēt. Ļoti sens.
PiemēriEs sapnī dzirdēju, Kā mežs šalc aizmūžīgs, Bet kailos klajumos Ne nātre neuzdīgst.
2.Tāds, kas attiecas uz aizmūžu (2).
Piemēri..visi tie [mākoņi] nāk no manas aizmūžīgas pirmdzimtenes, kur es ieraugu pats sevi veselu un vienotu miesā un garā.
Avoti: 1. sējums