Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ausene
ausene -es, dsk. ģen. -ņu, s.; sar.
Ausaine.
Piemēri..Spāģis paņēma no naglas savu veco auseni un gāja uz durvīm.
  • ..Spāģis paņēma no naglas savu veco auseni un gāja uz durvīm.
  • Mans skatiens neviļus pievērsās vecajai jūrnieka jakai, kas karājās tepat.. un kopā ar melno auseni atspoguļojās.. spogulī.
Avoti: 1. sējums